wuswědčować
Napohlad
wuswědčować
wuswědčować(hornjoserbšćina)
[wobdźěłać]| wosoba | singular | dual | plural |
|---|---|---|---|
| 1. | wuswědčuju | wuswědčujemoj | wuswědčujemy |
| 2. | wuswědčuješ | wuswědčujetej (-taj) | wuswědčujeće |
| 3. | wuswědčuje | wuswědčujetej | wuswědčuja (wuswědčuju) |
| aspekt | ip |
| transgresiw | wuswědčujo, wuswědčujcy, wuswědčowawši |
| prezensowy particip | wuswědčowacy |
| preteritowy particip | wuswědčowany |
| ł-forma | wuswědčował, wuswědčowała, wuswědčowało, dual: wuswědčowałoj, plural: wuswědčowali (wuswědčowałe) |
| werbalny substantiw | wuswědčowanje |
| preteritum | |||
| wosoba | singular | dual | plural |
|---|---|---|---|
| 1. | wuswědčowach | wuswědčowachmoj | wuswědčowachmy |
| 2. | wuswědčowaše | wuswědčowaštej | wuswědčowašće |
| 3. | wuswědčowaše | wuswědčowaštej | wuswědčowachu |
| imperatiw | |||
| wosoba | singular | dual | plural |
|---|---|---|---|
| 1. | — | wuswědčujmoj | wuswědčujmy |
| 2. | wuswědčuj | wuswědčujtej (-taj) | wuswědčujće |
| 3. | wuswědčuj, njech wuswědčuje | wuswědčujtej (-taj) | njech wuswědčuja (wuswědčuju) |
Ortografija
[wobdźěłać]Dźělenje słowow:
wu-swěd-čo-wać
Wurjekowanje
[wobdźěłać]- IPA: u̯usu̯ʲɪdʧou̯aʧ
Semantika
[wobdźěłać]Woznamy:
- [1] 'Kedźbu! Tute hesło je zarodk. Wone bu awtomatisce z tekstoweho korpusa generowane a njebu hišće kontrolowane. Tež ortografija móže być zestarjena.
Dalše wujasnjenja:
- Imperfektiwne wuswědčowaše je 0x dokładźene, wuswědčowa (móže tež něšto druhe być) 0x.